Logos Multilingual Portal

Select Language



François Duc de La Rochefoucauld (1613 - 1680) 

French classical author. His Maximes (1665, fifth enlarged edition 1678) are terse, highly polished observations on human nature, which undermine the concept of disinterested virtue and the power of the will depicted by Corneille in his plays. La Rochefoucauld substitutes a pessimistic picture of man in which subconscious self-love lies behind every action. His views reflect the changing moral climate of the later 17th century, also seen in the work of Mme de La Fayette.

citu iedomība mums ir neciešama tādēļ, ka tā ievaino mūsējo
daudz apkaunojošāk ir neuzticēties draugiem, nekā būt viņu piekrāptiem
daudz vieglāk ir apslāpēt pirmo vēlmi, nekā apmierināt tās, kuras tai seko
kā draudzībā, tā arī mīlestībā mēs nereti esam laimīgāki no nezināšanas, nekā no zināšanas
labakais veids, ka sevi manit, ir ticet, ka jus esat gudraki par citiem
liekulība ir godbijība, ko netikumība maksā tikumībai
mēs bieži darām labu, lai vēlāk darīt ļaunu nesodīti
mēs viegli aizmirstam savas kļūdas, kad par tām zinām tikai mēs paši
mums ikvienam ir pietiekoši daudz spēka, lai paciestu citu nelaimes
mūsu izdarītais ļaunums piesaista daudz mazāk naidīguma nekā mūsu paveiktie labie darbi
nav tādas aizraušanās, kurā egoisms valda tik spēcīgi, kā mīlestībā, kad cilvēks vienmēr ir vairāk gatavs upurēt mīļotās personas klusumu, nevis zaudēt savējo
pārāk liela steiga atmaksāt savus parādus ir sava veida nepateicība
tas, kurš nespēj mīlēt, ir vēl nelaimīgāks par to, kuru neviens nemīl
tikai lieli cilvēki izdara lielas kļūdas